
Bioatkritumi ir definēti kā bioloģiski noārdāmie dārzu un parku atkritumi, pārtikas un virtuves atkritumi no mājsaimniecībām, restorāniem, ēdināšanas iestādēm un mazumtirdzniecības telpām, kā arī pielīdzināmie atkritumi no pārtikas pārstrādes rūpnīcām. Tie neietver mežsaimniecības vai lauksaimniecības atliekas, kūtsmēslus, notekūdeņu dūņas vai citus bioloģiski noārdāmus atkritumus, piemēram, dabiskos tekstilizstrādājumus, papīru vai apstrādātu koksni. Tajos nav iekļauti arī tie pārtikas ražošanas blakusprodukti, kas nekad nekļūst par atkritumiem.
Pašlaik galvenais bioatkritumu (un citu bioloģiski noārdāmo atkritumu) apdraudējums videi ir metāna veidošanās no šādiem atkritumiem, kas sadalās poligonos, kas veidoja aptuveni 3 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 15 ES dalībvalstīs 1995. gadā. Atkritumu poligonu direktīva (1999/31/EK) uzliek dalībvalstīm pienākumu līdz 2016. gadam samazināt poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzumu līdz 35 % no 1995. gada līmeņa (dažām valstīm līdz 2020. gadam), kas ievērojami samazinās šo problēmu.
Ievads
Direktīva par atkritumu poligoniem nenosaka īpašas apstrādes iespējas novirzītajiem atkritumiem. Būtiskākie ieguvumi no pareizas bioatkritumu apsaimniekošanas – papildus novērstajām siltumnīcefekta gāzu emisijām – būtu labas kvalitātes komposta un biogāzes ražošana, kas veicina augsnes kvalitātes un resursu efektivitātes uzlabošanos, kā arī augstāku enerģētiskās neatkarības līmeni. Tomēr praksē dalībvalstis bieži vien sliecas neizvēlēties kompostēšanu vai biogāzes ražošanu, bet tā vietā izvēlas šķietami vienkāršāko un lētāko iespēju, piemēram, sadedzināšanu vai apglabāšanu poligonos, neņemot vērā faktiskos ieguvumus un izmaksas vides jomā.
Neapšaubāmi, apglabāšana poligonos ir sliktākā atkritumu apsaimniekošanas iespēja bioatkritumiem. Tomēr no poligoniem novirzīto bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai, šķiet, ir vairākas videi labvēlīgas iespējas. Lai gan atkritumu apsaimniekošanas hierarhija attiecas arī uz bioatkritumu apsaimniekošanu, atsevišķos gadījumos var būt pamatoti no tās atkāpties, jo šo dažādo atkritumu apsaimniekošanas paņēmienu ietekme uz vidi ir atkarīga no daudziem vietējiem faktoriem, tostarp savākšanas sistēmām, atkritumu sastāva un kvalitātes, klimatiskajiem apstākļiem, iespējām izmantot dažādus no atkritumiem iegūtus produktus, piemēram, elektroenerģiju, siltumu, gāzi ar augstu metāna saturu vai kompostu. Tāpēc valsts stratēģijas šo atkritumu apsaimniekošanai būtu jānosaka pārredzamā veidā un jābalsta uz strukturētu un visaptverošu pieeju, piemēram, Aprites cikla skatījumu (ACS). Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem pēc iespējas labāk izmantot bioloģiski noārdāmos atkritumus atbilstoši atkritumu hierarhijai, Komisija ir sagatavojusi vadlīniju kopu, kā piemērot Aprites cikla novērtējumu un Aprites cikla skatījumu bioatkritumu apsaimniekošanas plānošanā. Vadlīnijas ir pieejamas šeit.
Vairāki ES juridiskie instrumenti risina jautājumu par bioatkritumu apstrādi. Vispārējās atkritumu apsaimniekošanas prasības, piemēram, vides un cilvēku veselības aizsardzība atkritumu apstrādes laikā un prioritāte atkritumu pārstrādei, ir noteiktas pārskatītajā direktīvā Atkritumu pamatdirektīva, kas ietver arī īpašus ar bioatkritumiem saistītus elementus (jauni sadzīves atkritumu pārstrādes mērķi, kas var ietvert bioatkritumus) un mehānismu, kas ļauj noteikt komposta kvalitātes kritērijus (atrkitumu beigu kritēriji). Bioatkritumu apglabāšana poligonos ir aplūkota Atkritumu poligonu direktīvā, kas paredz bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu novirzīšanu no poligoniem. IPNK direktīva (drīz tiks aizstāta ar Rūpniecisko emisiju direktīvu) nosaka galvenos principus atļauju izsniegšanai un kontrolei bioatkritumu apstrādes iekārtām, kuru jauda pārsniedz 50 tonnas dienā. Bioatkritumu sadedzināšana ir reglamentēta Atkritumu sadedzināšanas direktīvā, savukārt veselības noteikumi kompostēšanas un biogāzes iekārtām, kas apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ir noteiktas Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regulā.
Sīkāka informācija par pašreizējiem Komisijas darbiem saistībā ar turpmāku regulējumu un vadlīnijām bioatkritumu apsaimniekošanai, kā arī pētījumi par šo tēmu ir atrodami sadaļā “Notikumi”.
Attīstība
Ievērojot tematiskās stratēģijas par atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi (COM 2005 (666) galīgā redakcija) noteikšanu par nepieciešamību ES līmenī risināt komposta standartus un reaģēt uz aicinājumu, kas izteikts Atkritumu pamatdirektīvas (2008/98/EK) 22. pantā, prasot Komisijai veikt bioatkritumu apsaimniekošanas novērtējumu, lai vajadzības gadījumā iesniegtu priekšlikumu, Komisija sāka sagatavošanas darbu pie iespējamā tiesību akta priekšlikuma par bioatkritumiem.
Projekta soļi
1. Zaļā grāmata
Pirmais solis šajā procesā ir Zaļā grāmata par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā.
- Zaļā grāmata par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā
- Zaļajai grāmatai pievienotais darba dokuments
- Par Zaļo grāmatu saņemto komentāru kopsavilkums
2. Ietekmes novērtējums
Otrais solis ir potenciālā tiesību akta priekšlikuma ietekmes novērtējuma sagatavošana. Šīs aktivitātes vispārējais mērķis ir izpētīt veidus, kā uzlabot bioatkritumu apsaimniekošanas veidu ES, un sniegt atbilstošu politikas risinājumu novērtējumu, tostarp ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo ietekmi, kā arī iespējamos riskus/iespējas.
Cita starpā uzdevums ietver šādas darbības:
- citu konsultāciju, pētījumu analīzes un sintēzes nodrošināšana un jaunāko zināšanu pārskats kā ieguldījums ietekmes novērtējumā;
- bioatkritumu ražošanas aplēses un to iespējamā apstrāde, pamatojoties uz esošo likumdošanu;
- atbalstu politikas iespēju un to relatīvo priekšrocību vispārējam novērtējumam.
Novērtējumā tiks iekļauts bāzes scenārijs attiecībā uz politiku un praksi visā Eiropas Savienībā nākamajos 10 gados un to iespējamā ietekme uz bioatkritumu ražošanu un apstrādi katrā dalībvalstī un ES-27 līmenī. Pamatojoties uz bāzes scenāriju, tiks veikts papildu vai mainīto politikas pasākumu iespējamo ieguvumu un izmaksu novērtējums attiecībā uz bioatkritumu apsaimniekošanu ES (tostarp, piemēram, pienākums noteikt bioatkritumu dalītas savākšanas vai pārstrādes mērķus), salīdzinot ar esošo un plānoto politiku. Novērtējumā pārbauda, vai pašreizējie politikas pasākumi ir pietiekami, lai risinātu jautājumu par pareizu bioatkritumu apsaimniekošanu, un vai papildu pasākumi bioatkritumu apsaimniekošanas jomā nodrošinātu būtiskus uzlabojumus.
Šis novērtējums balstīsies uz esošajiem pētījumiem un zināšanām un aizpildīs visas konstatētās zināšanu un datu nepilnības, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par pašreizējo situāciju un nākotnes vajadzībām.
Pašlaik ir sagaidāms, ka novērtējamie papildu pasākumi ietvers jau ierosinātās iespējas “Provizoriskajā ietekmes novērtējumā iniciatīvai par bioloģiski noārdāmo atkritumu bioloģisko apstrādi” (skatīt “pētījumus” zemāk), t. i.,
a) komposta standartu noteikšana;
b) komposta standartu un otrreizējās pārstrādes mērķu noteikšana bioatkritumiem (kopīgi visām dalībvalstīm);
c) komposta standarti un pārstrādes mērķi, kas jānosaka atsevišķām dalībvalstīm
un papildu ceturtais pasākums, kas vēl jānosaka.
Galīgais izvērtējamo variantu kopums ir balstīts uz Zaļās grāmatas apspriešanas rezultātiem un pašreizējo projekta komandas sagatavošanās darbu.
Pētījums, kas atbalsta Ietekmes novērtējumu:
Ietekmes novērtējuma sagatavošanā Komisijai palīdzēja ARCADIS Belgium un Eunomia Research & Consulting, kas ir sagatavojuši ziņojumu "Izvērtējums par iespējām uzlabot bioatkritumu apsaimniekošanu ES".
- Gala ziņojums (pdf~3,2 Mb)
- Pielikums A – bāzes scenārijs (pdf~2,2 Mb)
- Pielikums B – 2. un 2.a scenārijs (pdf~1,5 Mb)
- Pielikums C – 3. un 3.a scenārijs (pdf~1,3 Mb)
- Pielikums D – rūpnieciskie bioatkritumi (pdf~1,23 Mb)
- Pielikums E – pieeja izmaksām (pdf~1,6 Mb)
- Pielikums F – vides pieņēmumi (pdf~1,9 Mb)
3. Komisijas paziņojums par turpmākajiem pasākumiem bioatkritumu apsaimniekošanā Eiropas Savienībā — COM(2010)235 galīgā redakcija
Komisija 2010. gada 18. maijā publicēja paziņojumu par bioatkritumu apsaimniekošanas iespēju analīzi un iespējamiem turpmākiem pasākumiem šajā jomā.
Paziņojuma teksts ir atrodams šeit, ko pavada pielikums, kas sniedz detalizētāku pašreizējās situācijas un scenāriju analīzi bioatkritumu apsaimniekošanā(preses relīze).
4. Paziņojuma turpmākie pasākumi
- Analīze par bioatkritumu pārstrādes mērķu noteikšanas piemērotību - konsultācijas ar ieinteresētajām personām.
- Bioatkritumu pārstrādes mērķu noteikšanas iespējamības novērtējums ES, tostarp subsidiaritātes aspekti - gala ziņojums.
5. Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšana
Kā aprakstīts paziņojumā (nodaļa - 7.1.2. Bioatkritumu apstrāde) Komisija apsolīja turpināt analīzi par 2014. gadā ierosināto bioatkritumu otrreizējās pārstrādes mērķu kā daļas no pārskatītās Atkritumu pamatdirektīvas piemērotību, ņemot vērā, ka bioloģiskās apstrādes mērķim būtu jāiet roku rokā ar uzlabotu dalīto savākšanu, lai nodrošinātu labu komposta un digestāta kvalitāti.
2014. gada 2. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma tiesību akta priekšlikumu un pielikumu pārskatīt ar atkritumiem saistītos mērķus Atkritumu poligonu direktīvā 1999/31/EK, kā arī pārstrādes un citus ar atkritumiem saistītus mērķus ES Atkritumu pamatdirektīvā 2008/98/EK un direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu 94/62/EK.
Galvenie priekšlikuma elementi saistībā ar bioatkritumiem ir šādi:
- Sadzīves atkritumu (tostarp bioatkritumu) pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai līdz 2030. gadam palielināt līdz 70 %;
- Pakāpeniska atkritumu (tostarp plastmasas, papīra, metāls, stikla un bioatkritumu) apglabāšanas poligonos pārtraukšana līdz 2025. gadam nebīstamo atkritumu poligonos – atbilst maksimālajam apglabāšanas līmenim 25 %;
- Pasākumi, kuru mērķis ir līdz 2025. gadam samazināt pārtikas atkritumu rašanos par 30 %;
- Bioatkritumu dalītās savākšanas ieviešana
Plašāka informācija par iniciatīvu, tostarp tiesību akta priekšlikuma teksts un pamatdokumenti, ir atrodama šeit
Pamatinformācija
Vadlīniju sagatavošana par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu
Kā paredzēts paziņojumā COM(2005)666 par tematisko stratēģiju atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei, Komisija gatavo politikas veidotājiem adresētas vadlīnijas par aprites cikla skatījuma piemērošanu bioatkritumu apsaimniekošanas politikā.
Atjaunināto informāciju var atrast JRC tīmekļa vietnē, kas veltīta Eiropas aprites cikla skatījuma vadlīnijām sadzīves bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.
Pētījumi
- Komisija atbalsta plašus pētījumus bioloģiski noārdāmās plastmasas jomā. Kopiena finansēja BIOMAT vietni sniedz detalizētu informāciju par plašo bioplastmasas pētījumu apjomu, kas pēdējo 15 gadu laikā veikts dažādu pamatprogrammu ietvaros. Pastāv ievērojams potenciāls pētniecības projektiem par bioplastmasu saskaņā ar Septīto pamatprogrammu (2006-2010) vairākās tēmās, jo īpaši no biorafinēšanas un mikrobu ceļiem. Plašāku informāciju par Kopienas finansējuma iespējām pētniecībai skatiet arī: https://cordis.europa.eu/en/home.html.
- Smagie metāli un organiskie savienojumi no atkritumiem, ko izmanto kā organisko mēslojumu (2004. gada jūlijs)
- Analītiskais kopsavilkums (pdf~168 K)
- Gala ziņojums (pdf~3 Mb)
- 1. pielikums (pdf~100 K)
- 2. pielikums (pdf~210 K)
- 3. pielikums (pdf~260 K)
- 4. pielikums (pdf~75 K)
- 5. pielikums (pdf~71 K)
- 6. pielikums (pdf~110 K)
- Bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iespēju ekonomiskā analīze (2002)
- Analītiskais kopsavilkums (pdf~50 K)
- Gala ziņojums (pdf~1 200 K)
- Pielikumi (pdf~1 020 K)
- Sākotnējais ietekmes novērtējums iniciatīvai par bioloģiski noārdāmo atkritumu bioloģisko apstrādi (2004)
- Gala ziņojums (pdf~ 655 K)
- Publikācijas
Komposta uzklāšana — ieguvumi un vajadzības